| Chapter 4 |
1 | Es saku: tik ilgi, kamēr mantinieks ir mazgadīgs, nav nekādas starpības starp viņu un kalpu, kaut viņš ir visa kungs, |
2 | Bet līdz tēva nozīmētajam laikam viņš padots aizbildņiem un pārvaldniekiem. |
3 | Tā arī mēs, kamēr nebijām pieauguši, bijām pasaules pamatvielu kalpībā. |
4 | Bet Dievs, laikam piepildoties, sūtīja savu Dēlu, dzimušu no sievietes, padotu likumam, |
5 | Lai atpirktu tos, kuri bija padoti likumam, un lai mēs kļūtu pieņemti bērni. |
6 | Bet tā kā jūs esat bērni, tad Dievs sūtīja sava Dēla Garu jūsu sirdīs, kas sauc: Abba - Tēvs! |
7 | Tātad vairs nav kalps, bet ir dēls, un ja dēls, tad arī mantinieks caur Dievu. |
8 | Toreiz gan jūs, nepazīdami Dievu, kalpojāt tiem, kas savā būtībā nav dievi. |
9 | Bet tagad jūs esat Dievu atzinuši, vai labāk: Dievs jūs ir pazinis. Kā tad jūs atkal atgriežaties pie nespēcīgajām un nabadzīgajām pamatvielām, kurām no jauna gribat kalpot? |
10 | Jūs ievērojat dienas un mēnešus, un laikus, un gadus. |
11 | Es bīstos, ka tik es nebūtu veltīgi pie jums strādājis. |
12 | Brāļi, es jūs lūdzu, esiet tādi kā es, jo es esmu tāds kā jūs. Jūs man nekā ļauna neesat darījuši. |
13 | Jūs atminaties, ka es agrāk sludināju jums evaņģēliju, būdams miesīgi vājš, bet manu miesas stāvokli, kas bija jums pārbaudījums, |
14 | Jūs nenopēlāt un nenicinājāt, bet jūs pieņēmēt mani it kā Dieva eņģeli, it kā Jēzu Kristu. |
15 | Kur tad jūsu svētlaimība? Jo es jums apliecinu, ka jūs, ja tas būtu bijis iespējams, savas acis būtu izrāvuši un man atdevuši. |
16 | Vai es, runādams jums patiesību, esmu kļuvis jūsu ienaidnieks? |
17 | Tie rūpējas par jums, bet ne labā nolūkā; tie grib jūs atšķirt, lai jūs rūpētos par viņiem. |
18 | Bet teicami ir, ja jūs vienmēr cenšaties uz labu un ne tikai tad, kad es esmu pie jums. |
19 | Mani bērniņi, es atkal sāpēs jūs dzemdēju, līdz kamēr Kristus izveidosies jūsos. |
20 | Bet es tagad gribētu būt pie jums un mainīt savu balsi, jo esmu nesaprašanā par jums. |
21 | Sakiet man, jūs, kas gribat padoties likumam, vai jūs likumu neesat lasījuši? |
22 | Jo ir rakstīts, ka Ābrahamam bijuši divi dēli: viens no kalpones, otrs no brīvās. |
23 | Tas, kas no kalpones, piedzima miesīgi, bet tas, kas no brīvās, saskaņā ar apsolījumu. |
24 | Tas ir pateikts līdzībā. Šīs ir divas derības: viena Sinaja kalnā, kas dzemdē verdzībai, tā ir Agare. |
25 | Bet Sinaja kalns ir Arābijā; tam ir kopība ar tagadējo Jeruzalemi, kas reizē ar saviem bērniem dzīvo verdzībā. |
26 | Turpretī Jeruzaleme, kas augšā, ir brīva; tā ir mūsu māte. |
27 | Jo ir rakstīts: Priecājies, neauglīgā, kas nedzemdē; līksmo un gavilē, kas necieš dzemdību sāpes, jo daudz bērnu ir vientulei, vairāk nekā tai, kam ir vīrs. |
28 | Bet mēs, brāļi, kā Īzāks esam apsolījuma bērni. |
29 | Bet kā toreiz miesīgi dzimušais vajāja garīgi dzimušo, tā arī tagad. |
30 | Bet ko saka Raksti? Padzen kalponi un viņas dēlu, jo kalpones dēls nebūs mantinieks līdzīgi brīvās dēlam. |
31 | Tātad, brāļi, mēs neesam kalpones, bet brīvās bērni saskaņā ar brīvību, kādai Kristus mūs ir atbrīvojis. |