| Chapter 17 |
1 | Un Viņš sacīja saviem mācekļiem: Nav iespējams, ka apgrēcība nenāktu; bet bēdas tam, caur ko tā nāk! |
2 | Labāk tādam būtu, ja viņam uzkārtu kaklā dzirnakmeni un iemestu jūrā, nekā viņš apgrēcina vienu no šiem mazajiem. |
3 | Pielūkojiet paši sevi! Ja tavs brālis grēko pret tevi, pamāci viņu! Bet ja tas to nožēlo, piedod tam! |
4 | Un ja viņš septiņas reizes dienā grēkotu pret tevi un septiņas reizes grieztos pie tevis, sacīdams: es nožēloju, tad piedod tam! |
5 | Un apustuļi sacīja Kungam: Vairo mūsu ticību! |
6 | Bet Kungs sacīja: Ja jums būtu ticība kā sinepju graudiņš un jūs sacītu šim zīdtārpu kokam: izraujies un pārstādies jūrā, tad tas jums paklausītu. |
7 | Bet kurš no jums, kam ir kalps, arājs vai gans, kad tas pārnāks no lauka, sacīs viņam: tūlīt nāc un sēdies pie galda? |
8 | Vai viņš tam neteiks: pagatavo man ēdienu un apjoz priekšautu, un apkalpo mani, kamēr es ēdīšu un dzeršu; un pēc tam tu ēdīsi un dzersi. |
9 | Un vai viņš izsaka pateicību tam kalpam, ka tas darīja to, ko tam pavēlēja? |
10 | Es nedomāju. Tā arī jūs, kad izpildīsiet visu, kas jums uzdots, sakiet: Mēs esam nederīgi kalpi, mēs darījām to, ko mums vajadzēja darīt. |
11 | Un, ejot uz Jeruzalemi, notika, ka Viņš gāja caur Samarijas un Galilejas vidieni. |
12 | Un kādā miestā ieejot, Viņam pretim nāca desmit spitālīgi vīrieši, kas apstājās notālēm. |
13 | Un paceltā balsī sacīja: Jēzu, Mācītāj, apžēlojies par mums! |
14 | To ieraudzījis, Viņš sacīja: Ejiet un parādieties priesteriem! Un notika, ka, tiem ejot, viņi kļuva tīri. |
15 | Bet viens no tiem, redzēdams, ka viņš izdziedināts, griezās atpakaļ un skaļā balsī godināja Dievu, |
16 | Un nokrita uz sava vaiga pie Viņa kājām, un pateicās; un tas bija samarietis. |
17 | Bet Jēzus atbildēja un sacīja: Vai desmit nekļuva veseli? Kur ir deviņi? |
18 | Nav neviens atradies, kas būtu atgriezies un Dievam godu devis, kā vien šis svešinieks. |
19 | Un Viņš tam sacīja: Celies un ej, jo tava ticība tev palīdzējusi! |
20 | Bet farizeji jautāja Viņam: Kad nāks Dieva valstība? Viņš tiem atbildēja un sacīja: Dieva valstība nenāk redzamā veidā. |
21 | Un arī neteiks: Lūk, še ir, vai, lūk, tur ir, jo, lūk, Dieva valstība ir jūsos pašos. |
22 | Un Viņš sacīja saviem mācekļiem: Nāks dienas, kad jūs alksiet redzēt vienu Cilvēka Dēla dienu, bet neredzēsiet. |
23 | Un jums sacīs: Lūk, še ir, un, lūk, tur ir! Neejiet tur un nesekojiet tam! |
24 | Jo kā zem debesīm uzliesmojis zibens apspīd to, kas zem debesīm ir, tā būs Cilvēka Dēls savā dienā. |
25 | Bet vispirms Viņam daudz vajag ciest un no šīs cilts atmestam kļūt. |
26 | Un kā tas bija Noasa dienās, tā tas būs arī Cilvēka Dēla dienās. |
27 | Tie ēda un dzēra; precēja sievas un izdeva pie vīra līdz pat tai dienai, kad Noass iegāja šķirstā; un tad nāca ūdensplūdi un iznīcināja visu. |
28 | Tāpat, kā tas notika Lata dienās: ēda, dzēra, pirka un pārdeva, stādīja un būvēja; |
29 | Bet tai dienā, kad Lats izgāja no Sodomas, lija uguns un sērs no debesīm un iznīcināja visus. |
30 | Gluži tāpat būs tai dienā, kad parādīsies Cilvēka Dēls. |
31 | Ja kāds tanī stundā būs uz jumta, bet viņa lietas - namā, tas lai nekāpj zemē tās paņemt, un ja kas tīrumā, tas lai neatgriežas atpakaļ! |
32 | Pieminiet Lata sievu! |
33 | Kas savu dzīvību centīsies glābt, tas to pazaudēs, bet kas to pazaudēs, tas to atgūs. |
34 | Es jums saku: tanī naktī divi būs vienā gultā: vienu uzņems, bet otru atstās. |
35 | Divas kopā mals: vienu uzņems un otru atstās; divi būs tīrumā: vienu uzņems un otru atstās. |
36 | Tad mācekļi jautāja Viņam, sacīdami: Kur, Kungs? |
37 | Viņš tiem sacīja: Visur, kur miesa, salasās arī ērgļi. |